ikarus parade
Vēsture

Sanktpēterburgas 5. retro transporta pasākums “SPb Transport Fest”

Piedaloties entuziastiem un uzņēmumiem no vairākām pilsētām un valstīm, ieskaitot Igauniju, Sanktpēterburgā izskanēja 5. retro transporta pasākums “SPb Transport Fest”.

Ņevas Prospektu pierūcināja dažādu pasažieru pārvadājumu transporta paaudžu pārstāvji, ļaujot klātesošajiem atgriezties gan savas jaunības laikos, gan jaunai paaudzei iepazīt, ar ko pārvietojas vecāki, ne tik senā pagātnē.

Piektais, jubilejas retro pasākums sakrata arī ar Pēterburgas pasažieru pārvadātāja СПб ГУП «Пассажиравтотранс» deviņdesmit gadu jubileju. Nav brīnums, ka pasākuma kolonnu atklāja tieši šīm notikumam veltīts Ikarus 283.

Tālāk sekoja ne mazāk interesanti eksemplāri.
Maskavas privātie entuziasti atklāja kolonnu ar vienu no vecākajiem pasaulē autobusiem, ar ko principā arī tika atklāti pasažieru pārvadājumi Padomju savienībā – ЗиС-8. Vecvecomes trīsdesmitajos, ceļoja tieši ar šiem.

Pēckara laika eksemplārs ГАЗ 03-30, lieliski demonstrē brīvu materiālu resursu stāvokli. To nebija. Tāpēc koka karkass, skārda loksnes, stikli, un ceļā.

Tā turpinājies līdz aptuveni piecdesmitajiem gadiem, kad atkopjoties, kļuva skaidrs, ka ar pasažieru transportu kaut kas ir jādara. Tā tapa leģendārie ЗиС-127, ko vienīgo pasaulē saglabāja, un atveda rādīt mūsu Igauņu kaimiņi.

127. modelis bija salīdzināms ar kosmosa kuģi tajā laikā. Ātrums līdz 70 kilometriem stundā. Komforta klase augstākā. Tomēr Ženēvas ceļu satiksmes konvencija, kurai pievienojas arī PSRS, paredzēja autobusu un kravas auto izmēru standartizāciju. 127. modelis bija par veseliem 30 centimetriem platāks, un vairs neiederējās koplietošanas ceļos. To nomainīja daudzas reizes vienkāršotāks ЗиЛ-158В

Vienkāršots, jo ЗиЛ rūpnīca pēc partijas virziena, strauji pārkvalificējas uz valstij svarīgiem kravas auto. 127. modeļa stafeti pārķēra Ukrainā, kur tieši ap to laiku tika pabeigta Ļvovas autobusu fabrikas modernizēšana. Kura veiksmīgi apguva Vācijas “Magirus” licenci, izlaižot otru populārāko PSRS, ЛАЗ-695.

Latvijā savukārt, fabrikai vēl Rīgā atrodoties, tika ražoti autobusi laukiem un reģioniem.
РАФ-976 sešdesmitajos, arī bija viens no masveida ražotiem autobusiem.

Augstāk redzams eksemplārs, restaurācijai tika iegādāts tieši no Latvijas lauksaimnieka, kas to izmantoja lauku šķūņa vietā.

Vēl viens no tā laika populārākiem transporta līdzekļiem, kurš vadāja pasažierus pilsētās, bet Baltijas valstīs ne plaši izplātīts, milzīga pieprasījuma/mazas rūpnīcas jaudas dēļ, ir ЛиАЗ-677. Tomēr ikviens tā laika ekskursants uz Maskavu, atcerēsies šī autobusa interesantas automātiskas kārbas skaņu, kas līdzinājās tukšu pudeļu skaņai.

Ar ko brauca Baltijas valstīs?
Mūsu platuma grādos, pateicoties ģeogrāfiskām izvietojumam, no Ungārijas tika masveidā piegādāti Ikarus 556 un 180 autobusi. Uz kuriem, savukārt, tajā laikā, brauca paskatīties ekskursanti no austrumiem.
Viens tāds eksemplārs, viens no diviem palikušiem pasaulē, par laimi ir saglabājies Maskavas transporta muzejā. To arī atveda parādīt sabiedrībai.

Baltijas valstis bija savā ziņā, izmēģinājuma poligons Ungāru autobusiem Ikarus, un tieši no mūsu puses, sākas to “uzvaras” soļošana pa visu plašo PSRS teritoriju. Sakot ar starppilsētu 55 Lux

par savu interesantu dzinēja dzesēšanas sistēmas formu, tautā sauktiem par “cigāru”

turpinot ar pašiem populārākiem un veiksmīgākiem , “dzelteniem” 260 modeļiem

“Garmoškam”, jeb 280, kuri vēl nesen bija sastopami arī Rīgā

un, visbeidzot, ar “sarkaniem”, starppilsētu 250

kas ir bijuši arī citās modifikācijās un krasā

Parādē bija iespēja apskatīt arī pavisam retu, 253 modeli, kas pasaulē saglabājies vienīgais “ejošais”.

Arī vairāki privātie entuziasti, “izveda pastaigā” savus “Laz”, “Paz”, kā arī pirmos, deviņdesmito gadu ienākošos ārzemniekus, ko Rīdzinieki varētu atcerēties pēc “ekspreša” autobusu maršrutiem no Centrālas stacijas.

Neiztika arī bez sirdī palikuša “Latvija” mirkiņa, jo arī tas ir piedalījies pasažieru pārvadājumos, ļoti ilgu laika posmu, tāpēc pelnīja braukšanu lielo autobusu rindā.

Diemžēl, noslēgt šo jauko atskatu uz pasākumu, nāksies uz skumjas nots.
Latvijā, Rīgas Satiksmes muzejs izskatās šādi, un ar šo reto Ikarus 556 eksemplāru, viņi nekur nepiedalās.

Cerēsim ka šīs pasākums Sanktpēterburgā, iedvesmos vismaz nomazgāt un izdzīt no angāra šo autobusu, izstādot uzņēmuma atvērto durvju dienu viesiem. Līdz tām laikam, atliek priecāties par bildēm, kā arī par to, ka vismaz Igaunijā ir saglabāti vairāki retro autobusi, un ir taustāmi.

Rakstā izmantoti vairāku pasākuma fotogrāfu bildes.

Pareizrakstības kļūda? Iezīmējiet to un nospiediet Ctrl+Enter.

Atbildēt